VID kratīšana pie Lapsas un Liepnieka: aizdomas par nodokļos nenomaksātiem simtiem tūkstošu eiro

Posted on by Oskars

Related Post

Pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policija veica kratīšanas pie publicista Lato Lapsas un sabiedrisko attiecību speciālista Jurģa Liepnieka, abi publiski izvirzīja versijas, ka tas noticis Valsts prezidenta Egila Levita uzdevumā, lai novērstu viņam neglaimojošu grāmatu iznākšanu. Par VID aizdomu būtību Lapsa nerunāja, jo to nedrīkstot, bet Liepnieks – jo neko par to nezinot.

Latvijas Televīzijas raidījums De facto vēsta, ka Nodokļu un muitas policija izmeklē aizdomas par fiktīvu darījumu ķēdi, izmantojot vairākus vienas personu grupas kontrolē esošus uzņēmumus. Uzkrājot nodokļu parādu līdz zināmai robežai, uzņēmumi tikuši pārrakstīti uz fiktīviem īpašniekiem un likvidēti, valsti atstājot bešā. Zaudējumu summa varētu sasniegt pat vairākus simtus tūkstošu eiro.

«Publicists, vairāku grāmatu autors un portāla pietiek.com vadītājs Lato Lapsa ar tiesībsargājošo iestāžu interesi nesaskaras pirmo reizi,» norāda De facto.

«Pirms vairākiem gadiem Drošības policija pret viņu bija sākusi kriminālprocesu par korespondences noslēpuma pārkāpšanu saistībā ar grāmatā Cits ķēķis publicētiem e-pastiem. Vēlāk gan lietu izbeidza prokuratūra. Savukārt saistībā ar grāmatu Kolaborants Valsts policijas iepriekš izmeklētā procesā Lapsa šobrīd tiek tiesāts, jo ir apsūdzēts par neslavas celšanu advokātam Romualdam Vonsovičam, kā arī viņa ģimenes vajāšanu,» stāsta raidījumā.

Tiesā esošo procesu un nesenās kratīšanas pie sevis Lapsa uzskata par savstarpēji saistītiem notikumiem. Tomēr, pretstatā iepriekšējām reizēm, par VID aizdomām Lapsa publiski neko daudz nestāsta, atzīmē De facto.

Vaicāts, vai viņš kādreiz esot izvairījies no nodokļiem un kaut kādā veidā atmazgājis naudu caur kaut kādām fiktīvām firmām, Lapsa norāda: «Mums ar kolēģiem piederēja SIA Pietiek.lv. Pieder joprojām, kaut gan tā neveic aktīvu darbību. Tas ir mikrouzņēmums. Katrs cilvēks, kuram ir kaut mazākais priekšstats par uzņēmējdarbību, spēs iztēloties, cik milzīgas summas un kaut vai teorētiski var atmazgāt caur mikrouzņēmumu. Tas fiziski ir neiespējami.»

Savukārt par Liepnieka uzņēmējdarbību Lapsa nevarot pateikt absolūti neko.

Ar vairākiem uzņēmumiem tagad un arī vēsturiski saistīts Lato Lapsas brālis, jurists Endo Lapsa, par ko publicists saka: «Mans brālis nodarbojas ar man nesaprotamu uzņēmējdarbību.»

Vaicāts, vai viņa naudas plūsmas kaut kādā veidā neesot gājušas caur brāļa uzņēmumiem, Lato Lapsa to noliedz: «Kādā veidā? Nu, kādas naudas plūsmas?! Mums ir normālas ģimeniskas attiecības. Man ir attiecības ar brāli, māsu, mammu un tā tālāk, un tā tālāk.»

De facto zināms, ka VID kratīšanas, kurās izmantoti arī skaidras naudas meklēšanas suņi, pirms dažām nedēļām notika ne tikai pie Liepnieka un Lato Lapsas, bet arī pie viņa brāļa, jurista un uzņēmēja Endo Lapsas, un brāļa sievas Elīnas Lapsas, kas ir muitas un nodokļu konsultante.

VID darbības notika arī ar Lapsām saistītos uzņēmumos un birojos, arī pie Endo kolēģa Ilmāra Blumberga.

«Kratīšana 10.augustā notika piecās vietās saistībā ar mani. Tas ir fakts, tā tas ir bijis. Piecās vietās,» telefonsarunā De facto apstiprināja Elīna Lapsa.

Vēlāk viņa komentārus par lietas būtību sniegt tā arī nepiekrita, vienlaikus uzsverot, ka neuzskata «VID izvēlētās radikālās metodes par atbilstošām un samērīgām oficiāli izvirzītā mērķa sasniegšanai».

«Nē, nu uzņēmējdarbības modelis noteikti nav, kā jūs teicāt, izvairīties no nodokļu nomaksas, ja. (..) Domāju, ka ļoti daudz un dažādiem uzņēmumiem ir labāki laiki un sliktāki. Un ir, kad uzņēmumam iet labāk vai sliktāk, un ir, kad uzņēmums tiek pārdots. Nu, situācijas ir neskaitāmas un dažādas,» savukārt tā savu uzņēmējdarbību komentēja Endo Lapsa.

VID sākotnēji vēstīja, ka kriminālprocess tika uzsākts par juridisku un fizisku personu savstarpējiem aizdomīgiem darījumiem, kas vismaz kopš 2018.gada sākuma notikuši ar iespējamu mērķi izvairīties no nodokļu nomaksas lielā apmērā un legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus.

Tagad VID Nodokļu un muitas policijas priekšnieks Kaspars Podiņš atklāj, ka runa ir par sabiedrisko attiecību pakalpojumu rezultātā iegūtu naudu.

«Šo attiecīgo personu kontrolē bija vairāki desmiti fiktīvu uzņēmumu, arī reāli strādājoši uzņēmumi, bet shēma ir izveidota tāda, ka, lai reāli strādājošam uzņēmumam nebūtu jāmaksā nodokļi, tad, jau veicot savstarpēji nenotikušus darījumu atspoguļošanu grāmatvedības uzskaitē, arī šis nodokļu slogs viss pārcēlās uz šiem fiktīvajiem uzņēmumiem,» stāsta Podiņš.

Šo uzņēmumu nodokļu parādi nekad nenonāca līdz lielajam apmēram, par ko iestātos kriminālatbildība – šobrīd tie ir 25 tūkstoši eiro, raidījuma žurnālistiem saka Podiņš.

Lasiet arī: Aizdomas, ka par Olainfarm neizmeklēšanu un citu valsts mēroga lietu vilcināšanu VID vainojams Kaspars Podiņš

Brīdī, kad šis slieksnis tuvojās, uzņēmumi par nelielu samaksu tika pārreģistrēti uz mazturīgām personām, bet drīz pēc tam –  likvidēti. Tāpēc iesaistītie arī ilgāku laiku esot varējuši izsprukt no VID uzmanības, stāsta De facto.

Taču vienā gadījumā lielais apmērs tomēr tika sasniegts, atklāj Podiņš: «Parādījās arī persona, uz kuru ir pārreģistrēts šis uzņēmums un kuru mēs arī gribējām sākt jau pratināt un saukt pie atbildības. Nu, puisis izrādījās tiešām ar, teiksim tā, zemu izglītības līmeni, kas tika arī izmantots no grupā iesaistītajām personām, un arī par 100 eiro uzņēmums tika pārreģistrēts.  Un, kad persona uzzināja, ka viņam tagad būs jāmaksā šādas lielas nodokļu parāda summas, tad neizpratnē viņš prasīja, kā tā pie mums var būt.»

Tagad nodokļos nenomaksātā summa tikšot aprēķināta, šos parādus summējot par vairākiem uzņēmumiem. Tie varētu būt vairāki simti tūkstošu eiro, pauž De facto.

Sabiedrisko attiecību speciālists, nereti par polittehnologu dēvētais Jurģis Liepnieks ir valdes loceklis viņa sievai Ilzei Elizabetei Liepniecei piederošajā SIA Cocoon, kas sniedz dažādus sabiedrisko attiecību pakalpojumus un ir arī portāla Puaro.lv uzturētāja. Viņš apgalvo, ka lietā neesot pratināts pat kā liecinieks, tāpēc parakstījies par neizpaušanu nav, taču neko arī nezinot. Liepnieks vairākkārt uzsver, ka viņš vada mazu ģimenes uzņēmumu, kura apgrozījums 2019.gadā bija gandrīz 200 tūkstoši eiro, bet peļņa pārsniedza pusi no šīs summas – tāpēc nekāda nodokļu slēpšana tur neesot iespējama.

«Ja būs kādas apsūdzības vai pārmetumi, tad ar tiem arī strādāsim un skatīsimies. Es neko nezinu. Jā, mēs taču neesam slēpuši ar Lato, ka mums ir sadarbība un mēs darbojamies…(..) Visvisādos jautājumos. Nu es esmu sabiedrisko attiecību konsultants, es sevi īpaši par žurnālistu nedēvēju un tā tālāk. Mums, ir, protams, dažādas darbības. Bet tas taču nav relevanti. Nu, tā ir legāla darbība, nu kā,» savu saistību ar Lato Lapsu komentē Liepnieks.

Viņš pazīstot arī Endo Lapsu un pieļauj, ka kādreiz kādus pārskaitījumus esot veicis arī viņa firmām, bet tas neesot bijis pēdējos gados.

Par savu biznesu Liepnieks saka – tās esot dažādas konsultācijas, apmācības, publicitātes kampaņas. Ir arī gadījumi, kad klienti grib nevis pozitīvu publicitāti par sevi, bet negatīvu par konkurentiem vai oponentiem, nenoliedz Liepnieks: «Mēs meklējam ceļus un variantus, kā arī šādai informācijai atrast vietu publiskajā telpā. Reizēm atrodam, reizēm ne.»

To, kāpēc bieži vien Puaro.lv un pietiek.com pārpublicē vienus un tos pašus rakstus, arī tādus, kas pirms tam parādījušies presē, un vai tie varētu būt Liepnieka minētie ceļi un varianti, viņš komentē izvairīgi: «Nu, es domāju, ka Latvijas tā infotelpa nešaubīgi ir segmentēta, un cilvēki ir dažādi. Dažāda veida dažādos burbuļos, dažādās redakcijās dažādi vērtē vai viņiem ir dažāda sākotnējā attieksme pret kaut kādiem notikumiem.»

Arī Liepnieks pieļauj, ka kratīšanas pie viņa un Lapsas varētu būt saistītas ar politiskām norisēm, piemēram, prezidenta Levita bažām par pārvēlēšanu pēc diviem gadiem. Nodokļu un muitas policijā to kategoriski noliedz.

«Jā, es arī lasu tur attiecīgos portālus tagad un man rodas izbrīns. Varu pateikt vienīgi to, ka tās ir vienkārši ļaunas baumas. Jo mums ir pilnīgi vienalga, kura persona izvairās no nodokļu nomaksas – tātad viņa ir jāsauc pie atbildības. Un pārsvarā jau ir tā, ka pretenzijas tās lielākās jau ceļ tie sabiedrībā ievērojamākie vai bagātākie cilvēki,» komentē Podiņš.

COMMENTS

Pievienot komentāru